Skumjā "do" nots

Naivi būtu domāt, ka tikai tagad skaistā dzīve sāksies. Protams, doties EVS ir biji mans sapnis, kurš ir kā kukulis, veidots no labākajiem miltiem, mīcīts un ielikta mana mīlestība.

Bet dzīve līdz šim, līdz 21.septembrim arī ir bijusi skaista, ērta un pēdējo gadu laikā ik dienu esmu kļuvusi ar vien laimīgāka.

Etna, dzimusi San Gregorio di Catania, Sicily 20.04.2010

.

Sāku krāmēt mantas, lai izvāktos no sava dzīvoklīša. Tik tagad novērtēju šīs sienas, kā es meklēju tapetes - mana baltā guļamistaba, lai princeses vieglums mani naktī guldītu un mana šokolādes istaba, lai dzīve būtu tik salda un, un vannas istaba, kuru vēlējos padarīt par mazo Maroku Mednieku ielā. Katrs rīts tika sveicināts ar Klimta gleznas reprodukciju. Cik raudāts un smiets šeit, cik skaistuma te piedzīvots un atmiņu kaudzes gulstas katrā parketa dēlītī. Skumji būs apzināties, ka man vairs nav māju Mednieku ielā, bet kur būs manas mājas? Cerams, ka tik uz brīdi būšu cilvēks bez noteiktas dzīves vietas. Man tik ļoti patīk mājas sajūta, tik ļoti...

Viss sāpīgāk un jau tagad nespēju vakaros aizmigt,jo apzinos, ka man jāatstāj mana suņa meitene. Viņa jau vairs nav suns manā apziņā, bet kaut kas daudz, daudz vairāk. Es barojos no viņas mīlestības, es mīlu to suņu meiteni tik ļoti, ļoti, ļoti un neticu, ka vēl kāds viņu varētu mīlēt kā es. Mana Sicīliete, mana Etna, mana skaistule. Jo tuvāk nāk datums 21.septembris,  jo patiesi sāku nožēlot, ka jābrauc, ka jāatstāj mana Etna. Muļķīgi, būtu atdot šo maizi putniem, tik tādēļ ,ka nespēju no suņa šķirties... Es pateicos Dievam un cilvēkiem, kas deva man iespēju iemīlēt Etnu, kas deva man iespēju atklāt sevī šādas jūtas. Ak, es lūdzu savai ģimenei un draugiem, kamēr nedabūšu savu Etniņu pie sevis mīliet viņu, apciemojiet un saudzējiet...

Rudīte Vītola, mana varone

Zinu, ka līdzīgas izjūtas ir manai omītei par manu došanos prom. Jo nav neviena cita cilvēka uz šīs pasaules, kas mani tā mīlētu - bez noteikumiem, bez dusmām, bez pārmetumiem. Viss labais, kas manī ir - nāk no omītes. Viņa ir mans varonis, cilvēks, kas neļauj man padoties un ja patiesi, es dzīvē sasniegšu kalnu virsotnes, tas būs tikai pateicoties viņai, manai varonei, manai cīnītājai!

Lai Dievs stāv ar mums, lai mūsu sargeņģeļi nenovērš skatu, lai labais rāda ceļu.

Bieži esmu teikusi, ka dzīvē kaut kam jābeidzas, lai tā vietā sāktos, kas jauns. Tagad ir tā reize, lai jaunais sākas. Bet biškucīti sāpīte ir...