Mana Dolo!
Tuvākos 9 mēnešus pavadīšu Itālijas ziemeļos, nelielā pilsētiņā Dolo.
Esmu uzbūrusi ainiņu par šo pilsētu un sevi tajā. Šajā sadaļā būs divi raksti PIRMS un PĒC.
Pirms – būs mans raksturojums ( kādu es to iztēlojos) un Pēc – kāda tā realitātē ir.
Tā ir pavisam neliela pilsētiņa (angliski „town” būtu precīzāk teikts) ar 15 000 iedzīvotāju. Es to iztēlojos kā vienu no ciematiņiem Sicīlijā, Etnas pakājē – mājiņa pie mājiņas ar centrālo skvēriņu un baznīcu. Ik uz soļa var just „itāliskumu”, ir gan sava gelateria[1], veikaliņš kur ir gardākā maize, kur svaigākā gaļa un plašākais augļu klāsts. Uz soliņa sēž itāļu padri[2], kas atspiedušies pret kruķa aktīvi diskutē par laika apstākļiem un politiku. Ejot pa šaurajām bruģētajām ieliņām dzird trauku šķindināšanu, jo nāk vakariņu laiks, kur nonne[3] taisa īpašo ēdienu, jo tak tik skaista diena šodien!
Par klubiem šeit varam aizmirst, bet toties ir jaukas kafejnīciņas kur veldzēties vakara burvībā. Ik pa laikam nodimd vilciens, kurš steidzīgi nesas uz Venēciju vai Padovu.
Pilsētiņā visi viens otru zina, vismaz sajūta tāda ir… nemitīgi tiek dzirdēts „Boungiorno Seniora!”[4] un dzirdi tik smieklus un skaļu runāšanu.
Eh tādu es iztēlojos šo Dolo!
Praktiska info: Dolo no Venēcijas atrodas 30 km, no Padovas 22kmm, no Milānas 261 km, no Romas 530km attālumā. Vilciens no Dolo uz Venēciju izmaksā virs 5EUR
Man jau šķiet perfekta vieta, kur pavadīt 9 mēnešus! J
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru