Roma/Vatikāns

Ak, Roma, ak šī varenība. Lai raksturotu Romu nāk prātā vārds: VARENS!

Tā kā Romā ar jau biju bijusi, tad satiekot savu draugu Dino no AEGEE ģimenes uzreiz atklāju - nevēlos redzēt tūristus. Man patiesi ir nepatika pret tūristiem, lai gan saprotu, ka es ar tāda esmu. Tad nu Dino ņēma vērā manu lūgumu un veda mani par tūristu neatklātajām ielām, par vietām, kuras tūristu ceļvežos varbūt ir minēts, bet nav aprakstīts tas skaistums.

Roma ir skaista, bet es nevēlētos šeit dzīvot, es pazustu sevī, šajā pilsētā (kura ir apmēram divas Latvijas).

I

II

1. Viktora Emanuela II piemineklis būvēts no 1885.-1911. gadam. Man tīk baltā krāsa un šī ēka ir kā balta šokolādes lāse uz lielas, krēmīgas, brūnas šokolādes tortes. Mans draugs Dino stāstija tik daudz faktus un lietas par Romu, par romiešiem, par gadiem. Bet man tie nepalika konkrēti, bet gan izveidoja priekšstatu par šo pilsētu.

III

2. Santa Maria in Cosmedia baznīcas kreisajā pusē pie ieejas ir atrodams viduslaiku notekcaurules vāks, kas pazīstams, kā bocca della verita (patiesības mute). Kādēļ manīsiet šeit tūristu rindu? Jo iebāžot roku šī veidojuma mutē, ja esi melojis dzīvesbiedriem, tad paliksi bez rokas locītavas. Jocīgākais, ka cilvēki stāv un pārbauda sevi! Priekš manis smieklīgi.

3. Santa Sabina atrodas Aventīna kalnā, no kuras paverās burvīgs un tūristu neatklāts skata punkts uz Romu, kas ved cauri apelsīnu dārzam, ko reiz iekārtojuši mūki. Blakus dārzam atrodas šī baznīciņa, kuras koka durvis ir apskates vērtas (lai gan šobrīd atrodas restaurācijā), jo uz tām ir attēlots viens no senākajiem krustā sišanas attēlojumiem. Kā arī kad tās tika restaurētas Cēzara laikos, Cēzars pavēlēja vienā no durvju ainām iegravēt viņa siluetu. 

IV

4. Navona laukums ir apdzīvots vismaz 2000 gadu, šis laukumassākotnēji bija stadions (atlētikas sacensībām, kaujas ratu sacīkstēm u.c. sporta pasākumiem), tādēļ tā forma  ir ovāla. Navona laukums ieguva savas jaunās aprises sākot no 17.gs., man ļoti patika strūklaka. Iepazīstot Romu ar vien biežāk varēja sastapt veidojumus (strūklaka, baznīcu gleznojumi) ar četriem elementiem, ar četriem kontinentiem - Eiropa, Āzija, Amerika un Āfrika. Tāds bija to laiku skatījums uz pasauli. Arī Fontanan del Quattro Fiumi (strūklaka Piazza Navona laukumā) attēlotas četras upes - četri kontinenti. Āfrika - Nīla, Eiropa - Donova, Āzija - Ganga un Amerika - Platu.

IV

 

IV

V

5. Palazzaccio – sliktais palazzs, jo iepriekš bijis cietums, kur cietumnieki lējuši savas asaras, tad tagad šeit atrodas augstākā tiesa. Pagriežot galvu bieži var redzēt fantastiskas celtnes, kuras krāšņi rotā Romas ielas, radot cēlas izjūtas kājām gājējiem.

VI

 6. Pasakos Dievam, par saldējuma garšu! Patiesi labs saldējums ar 150 dažādām garšām. Ieraugot to gardumu, jutos kā bērns (nē, es biju bērns) kurš gribēja raustīt aiz rokas vecākus un teikt: "Mammu, Tētīīī!!! Es gribu to un to, to arī! Nu Lūdzūūūū! Es gribu saldējumūūū!!!" Acis žilba no tā klāsta, nosaukumi tā vien vilināja tos visus nogaršot. Tā kā esmu pilnīgs pistāciju saldējumu piekritējs, tad nespēj atturēties no šīs garšas. Pirmo reizi izmēģināju ciedru riekstu saldējumu. Viss interesantākais nosaukums saldējumam - angļu zupa! Kas dodas uz Romu, dodaties arī uz Gelateria DELLA PALMA (Via della Maddalena 19/23, Rome). Un baudāt ar par mani!!!

Vēl viena tipiska Romas uzkoda - suppli - rīsi ar tomātiem, mozarellu. Izveido rīsu mumbiņu iemērc rīvmaizē un karstā eļļā apcep. Lai atpazītu labu suppli sieram jābūt staipīgam. Tā ka labu apetīti!

VII Pinioko ir Itāļu tēls, kurš nācis no Toskānas

VIII

VIII

8. Trevi strūklaka tā ir Romas lielākā un slavenākā strūklaka, bet tās autors ir nepazīstams, nosaucot viņa uzvārdu tas mums ar neko neizteiks. Strūklaka simbolizē jūru divos stāvokļos - rāma un nevaldāma. Ar es ļāvos mītam, iemetot pirmo monētu ar labo roku pār kreiso plecu es atgriezīšos Romā. Ar otrās monētas mešanu jābūt daudz uzmanīgākam, jo tad iemīlas Itālijā, tas jau man ir izdevies. Un trešā monēta ir viss riskantākais solis - apprecēsies ar Itāli. Tagad tik jāatrod Itālis, kuru precēt nost, jo iemetu trīs monētas un esmu atkal soli tuvāk italizācijas procesam!

IX

Kā jau minēju iepriekš, tad lūdzu savam draugam, ka mani neinteresē tūristu pārpildītās ielas un objekti, kurus tie gāž nost. To visu esmu redzējusi jau pirmajā Romas apmeklējumā. Tādēļ Jūs neredzēsiet bildes no visas pasaules pazīstamiem objektiem, jo tas mani ne visai saista. Kā arī mēs izsmējām tūristus, kas nespēj noiet pa paralēlo ielu un apskatīt vēsturiskas vietas no otras puses. Tie akli seko ceļvežu norādēm. Es apmeklēju daudzas vietas, kuras nemūžam neatrast ceļvežos, bet kuras nav mazāk skaistas un noslēpumainas. Pilis, kuras pārbūvētas un paslēptas aiz citām ēkām, par laukumiem un villām, kas nebaro tūristu miljardus. Kā piemēram, tas ir 9. bildē. Kolizejs no mazas ieliņas. Nemaz neraksturīgs attēls priekš tūristiem. 

X

10. Itāļi ir futbola nācija, piekritīšu, pēc pasaules čempja var likties, ka tas viss ir falšs: Itālija=futbols, bet sirdīs tas dzīvo. Kādā pagalmā atrast sienas zīmējums Francesco Totti, tā viņš pasakās faniem un skatītājiem. Futbols nav sports - tā ir dzīve!

XI

11. Trastevere – rajons Tiberas upes krastā. Šis rajons izsenis bijis nabadzīgo ļaužu mājvieta, tagad šeit var atrast neskaitāmus restorāniņus un kafejnīcas, ātrās Itāļu uzkodas vietiņas, kur baudīt izsalkumu par pieņemamām cenām.

2.oktobris iesākās ar gājienu uz Latvijas Republikas Vēstniecību.  Te jāpasakās manam jauniegūtajam draugam Matteo, kurš laipni uzņēma savās mājās, gādāja par vakariņām un brokastīm un laipni pavadīja mani līdz pat vēstniecībai. Es biju viņa pirmā viesis AEGEE statusā. Tad nu lūk, sasniedzu ar savu mērķi dodoties uz Romu - būt labs pilsonis! Dabūju zīmodziņu pasē, izpildīju savu pilsoņa pienākumu un izejot no vēstniecības, ieelpojot Romas gaisu jutos lepna, ka mans gaiss ir Latvija, mana zeme ir Latvija! Dievs svētī to!

Vatikāns, lai kā ar nebūtu, bet man gribējās aiziet un just varenības spēku un sagādāt svētas lietiņas priekš mana topošā krustdēliņa.

Svētā Eņģeļa pils

Sabrukušais tilts.

Šis ir jūdu rajons Romā, bildē var redzēt kafejnīcas jumtiņus, tā ir iecienīta vieta kur baudīt itāļu virtuvi ar jūdu virtuves pieskaņu. Iesaka vietējie!

Marcello teātris, tas nav Kolizejs, lai gan šis teātris ir par gadsimtu vecāks, bet daudz mazāk atpazīstams.

 

 

 

Ceļojot, esmu nogurusi no baznīcām un muzejiem, 1000 baznīcām, kas redzētas – pat pazīstami uzvārdi mani vairs nesfacinē, tādēļ esmu īpaši priecīgi, ja „uzeju” kādu vietiņu, kur sirsniņa priecājas. Tad nu Sant’ignazio di loyola ir viena no tām baznīcām, kuru ieteiktu apmeklēt, jo griestu gleznojumi ir fantastiski sirreālisma radījumi.  Būtu pat galvu likusi ķīlā, ka tas ir kupols, izrādās zīmējums, kuru uzgleznoja aizstājot kupolu.

Nobeigumā par/ap Romu... te vajag mēnesi lai apskatītu, bet ne visiem, jo tā tomēr ir viena no vēstures un mākslas bagātības  centri