Šis ir turpinājums pārdomām par jaunatni. Beidzot bijām diskotēkā. Šīs nepilnas trīs nedēļas esam (pārsvarā es un Lidia) čīkstējušas, ka gribam padejot. Tad nu dabūjām, ko gribējām diskotēku Padovā – Bimbo! Jau iepriekš brīdināja - meitenēm ieej ir par velti, bet puišiem jāšķiras no 15Eur. Pēc stundas tikām klubā, ne tādēļ ka būtu rinda (jo bijām pirmie), bet gan tādēļ ka nav iemesla. Lielie, melnie onkuļi vienkārši nelaida! Mūsu mērķis bija padejot to ar centāmies darīt, ko nevar teikt par pārējiem itāļiem. Patiesi, viņiem dejošanas kultūra nav attīstīta, es nerunāju par profesionāliem dejotājiem, bet gan kā atpūtas un izlādēšanās veidu. Dejot bija neiespējami, visu laiku kāds kaut kur staigā un grūsta tevi, priekš viņiem deju placis ir pastaigu vieta, kur kaut ko meklēt. Ar Sicīlijā biju to ievērojusi, bet tagad tas tik atkal pierādījās.Ja iepriekš rakstīju par jaunatni, kas atpūšas - piedzeras placī, tad šeit sastaptie cilvēki ir jaunieši un cilvēki mana tēva vecumā, kas iestrēguši domā jaunība. Pārsvarā vīrieši. Bet man bija zināmas, lielas problēmas, es skatījos uz viņiem un nevarēju saprast, ka tik viņi nav „Zilie”. Redz, Latvijā ir samērā viegli to konstatēt (vismaz līdz maniem 24 gadiem par to nav nācies aizdomāties bieži), bet te viņi ir tik ideāli sakopti, sajūta ka eksponāti no muzeja. Vispār mani pārņēma sajūta, ka šie cilvēki ir šeit ar mērķi atrast kaut ko.
Tā nu mana pieredze diskotēkā mani neapmierināja un biju priecīga izdzirdot, ka braucam mājās.
Es tak gribu padejot! Mani mierina doma, ka decembrī dodos uz Latviju un lai Cubas placis saturas, jo es došu pa bundžām pa riktīgo! :) Lai gan nezaudēju apņemšanos un izzinu tālāk ar šeit...
Tad vairāk Itālijā nedejosi? :)
AtbildētDzēst