Iepriekšējo nedēļas nogali satikos ar AEGEE-Venize paziņu/draugu Sebastiano. Apskatīju Mestri, man bija radies iespaids, ka tas ir tāds rūpniecības priekš rajons Venēcijai, bet izrādās vēsturiskais centrs maziņš, bet patīkams. Baudīju ar LABU picu. Labākā kas ēst līdz šim manā EVS periodā. Tā, ka ciemiņiem vēl viena vietiņa: Corte Sconta, Via Circonvallazione 119, Mestre. Pie blakus galdiņa sēdēja kompānija ar suni, skaists cēls suns un es tik ļoti ilgojos pēc savas Etniņas. Itālijā suns nav apgrūtinājums, kā tas pieņemts mums, bet gan ģimenes loceklis, kurš tiek ņemts līdzi it visur. Venēcijas un Padovas ielās bieži sastapsiet suņus, kuri atpūšas kopā ar ģimeni. Ak, Etniņ…Kopš izmaiņām manā attiecību stāvoklī, esmu atvērusi durvis ik vakara sirojumiem. Nē, ne sirojumiem pēc gaļas (LIELS smaids), bet gan pēc sabiedrības. Nogurums vairs nav šķērslis, lai nedotos pasēdēt vakarā, kā saka „uz vienu spritz”. Esmu atklājusi jaunu dzērienu sgroppino, sorbetto – saldējums ar citronu un alkoholu. Patīkams un atvēsinošs! Bet spridz ir radījis mūsos atkarību… :)
Ar nepacietību gaidu 21. Datumu – diena, kad tiks izsniegta kabatas nauda. Šobrīd manā makā ir 13 Eur, bet tas nav iemesls, lai šovakar nedotos pasēdēt, ir tak piektdiena… Es jau smeju, izklaidējos/atpūšos it kā man būtu nauda, ap manu vidukli ir uzaugusi pizzas, pastas un baltmaizes riepa, bet nespēju atteikties no saldējuma ar putukrējumu.
Svētdien devāmies lasīt kastaņus uz kalniem. Tā kā mēs ar mammu no rīta posāmies sēņot, tā šeit pēc kastaņiem. Tik atšķirība, ka mēs sēņojam, sēņošanas pēc, jo mums patīk process un sēnes, viņiem tas ir kārtējais socializēšanās veids. Tā nu viena pati ieniru kalna nogāzē un lasīju, pašai gan ne visai garšo – kā kartupeļi, kas guvuši salu, bet mājas iemītniekiem iet pie sirds. Lai jau bauda! :)
Vakar pirmā dienas daļa brīva, nu ko laižam uz Venēciju! Patiesi feina sajūta, ka tu tā izdomā un esi jau Venēcijā un staigā un staigā, atrodi jaunas vietas un ar vilšanās. Tikām pie kartes, kura mums sniedz atlaides sabiedriskajā transportā Venēcijā, bet izrādās ne priekš vaporetto (kuģīši Venēcijā, kas nodrošina satiksmi), tā ka mūsu plāns par pludmales un Venēciju salu apmeklējumu izgāzās ar sarūgtinājumu. Bet nenolaižam rokas, tiek risināts jautājums, kā iegūt arī atlaides vaporetto satiksmē, jo kā jau minēju biļete tūristam maksā pāri par 6Eur, bet vietējiem (arī mums) tik nedaudz pāri 1Eur. Otrs sarūgtinājums mūs piečakarējā kā tūristus kafejnīcā. Mēs paēdam negaršīgu picu un es dzēru Coca Colu par 5Eur. O Dio! Tad nu mācāties no manas kļūdas: 1) jānoskaidro ēdienu cenas, ja sēž ārā un ja sēž iekšā; 2) noskaidrot cenas arī dzērieniem, lai nesanāk ka dzerat Colu par 5Eur. Ar laiku uzrakstīšu, vietas kurās mieloties Venēcijā, lai neiegūstat „stulbā tūrista” statusu. Jā, es ieguvu!
Vakar pirmā dienas daļa brīva, nu ko laižam uz Venēciju! Patiesi feina sajūta, ka tu tā izdomā un esi jau Venēcijā un staigā un staigā, atrodi jaunas vietas un ar vilšanās. Tikām pie kartes, kura mums sniedz atlaides sabiedriskajā transportā Venēcijā, bet izrādās ne priekš vaporetto (kuģīši Venēcijā, kas nodrošina satiksmi), tā ka mūsu plāns par pludmales un Venēciju salu apmeklējumu izgāzās ar sarūgtinājumu. Bet nenolaižam rokas, tiek risināts jautājums, kā iegūt arī atlaides vaporetto satiksmē, jo kā jau minēju biļete tūristam maksā pāri par 6Eur, bet vietējiem (arī mums) tik nedaudz pāri 1Eur. Otrs sarūgtinājums mūs piečakarējā kā tūristus kafejnīcā. Mēs paēdam negaršīgu picu un es dzēru Coca Colu par 5Eur. O Dio! Tad nu mācāties no manas kļūdas: 1) jānoskaidro ēdienu cenas, ja sēž ārā un ja sēž iekšā; 2) noskaidrot cenas arī dzērieniem, lai nesanāk ka dzerat Colu par 5Eur. Ar laiku uzrakstīšu, vietas kurās mieloties Venēcijā, lai neiegūstat „stulbā tūrista” statusu. Jā, es ieguvu!Bet lielākais šīs nedēļas prieks – Itāļu valodas nodarbības ir sākušās! Esam ap 15 cilvēkiem, mēs četri brīvprātīgie, Johns – mūsu organizācijas viesis, nigērietis, vairāki bangladieši, divi brazīļi, Marokas un Serbijas pārstāvji. Un ļoti jauka pasniedzēja Rosamaria. Pirmajā nodarbībā nedaudz jutos vāja, jo pārējie visi runāja itāliski pārliecinoši, bet otrajā nodarbībā, kad nācās ķerties pie lasīšanas un gramatikas, tad mēs četri brīvprātīgie izcēlāmies uz visu fonu pārliecinoši. Jutos labi. Mūsu lielākā problēma ir nigērietis, Johns. Kurš kā izrādās, nav gājis skolā Nigērijā un lasīt gandrīz vai nemāk. Viņš lūdza man palīdzēt viņam, es piekritu daļēji un palīdzu, cik nu tas ir manos spēkos, jo neesmu ne skolotāja, ne itāļu valoda mana dzimtā valoda. Patiesībā pati neizprotu kādēļ es viņam palīdzu, laikam jau tādēļ ka esmu labs cilvēks.
Nu tā gaidām 21.datumu…
... un dažas fotogrāfijas no Venēcijas...
... un dažas fotogrāfijas no Venēcijas...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru