Izbrauciens ar vilcienu pa/starp Rumāniju, Bulgāriju un Serbiju

Šis ir bijis viss neprātīgākais izbrauciens iekš manas dzīves. Jāpasakās Santai, kas uzticējās man, sekoja un bija tik pat (ja vēl ne vairāk) stulba, lai dotos šajā trakajā riņķī! Smaidam.

Mēs noveļam vainu uz to melno kaķi, kas pārskrēja pār mūsu ceļu iepriekšējā vakarā pirms izbrauciena. Viss sākās 5.maija rītā, kad ierodoties Venēcijā, konstatējām, ka mums nav autobusa ar kuru laikā nokļūtu Trevīzo lidostā. Jo, lūk autobusi iet tā, lai uzreiz ceļotājus aizvestu uz noteikto reisu divas stundas iepriekš un mūsu doma ierasties tik stundu pirms lidojuma izgāzās ar izmisumu sejās – KO TAGAD? Saprotot, ka arī ar vilcienu nepaspēsim līdz lidostai, Santas prāts jau bija noskaidrojis takša izmaksas – 90EUR! Uhuhuuu! Visa ceļojuma budžets ir 300Eur! Bet neko darīt, pēdējā doma piezvanīt un noskaidrot vai šī cena ir adekvāta. Un te nu nāca mūsu (īpaši mans) glābējs baltā zirgā! Tika pamests darbs un skriets pēc latviešu grēkiem, lai tās aiztransportētu uz lidostu. Ko lai saka – paspējām ar atkārtotu pāteru skaitīšanu un lamu vārdu lietošanu, lai priekšējās mašīnas aizvāktos no mūsu ceļa!

Bukareste, Rumānija

Izkāpjot no lidmašīnas, slapjums un aukstuma vilnis pārņem. Tik vajadzēja tikt līdz autobusam, kad jau bija izlemts – tinam vagu no šīs valsts pēc iespējas ātrāk! Tas emociju vilnis, kas pārņēma mūs, lika zust prom.

Protams, ka rumāņu naudas mums nebija un arī biļeti autobusam nenopirkām. Ņemot vērā, ka Itālijā, cik biļetes netika nopirktas (piedodiet Itālijas Republika - pa dārgu sanāk) bez sirds pārmetumiem devāmies ceļā. Jā, ļaudis, protams, bija kontrole, divi veči, kas izskatījās nožēlojami. Mēs jau tik smaidam, ko nu, nav nav! Šie mums dokumentus, gudrā Santa saka: „dodam tiesības”. Tie mums 100 levas vai 15Eur. Es tik smeju, Latvijā pat tik augsti sodi nav! Vai Jūs traki! Uzrodas ar franču trijotne, kuriem gan biļetes ir, bet nemācēja nokompostrēt, tiem ar liek maksāt. Kad ieraudzīju zīmi uz autobusa loga par 100 levām. Nospriež, nu labi, samaksāsim un paturam prātā cik biļetes nenopirkām Itālijā! Pieturā „Vilciena stacija” mēs - divas, trīs franči un divi pretīga izskata rumāņu konduktori izkāpjam un tūlīt vedam sarunas. Franči nomaksā un tin vagu. Ar mums tā ilgāk, mēs sakām, ka jums dodam 20eur un mums nevajag vairs neko – zūdam prom uz Bulgāriju! Šiem šī ideja iet pie sirds un tik nosaka, ka franči ne, bet latviešu meitenes gan smukas! Un tā mēs tikām no viņiem vaļā!

Bukarestas stacija

Mūsu biļetes

Bukarestes stacija – viens biedēklis tak nu! Šķiet visas pabiras ir ieradušās mūs sagaidīt. Ātri nopērkam 7 dienu biļeti „Balkan felxipass” pa 68EUR, kas atļauj mums 7 dienas pa Rumāniju, Bulgāriju, Serbiju, Maķedoniju, Grieķiju, Turciju (nez vai nosaucu visas valstis) izmantot vilcienus. Kas protams, atmaksājas ja dodas vilcienu izbraucienā, kā mēs! No kases pa taisno dodamies uz McDonald, kur atrodam drošību līdz vilcienam.

Ceļš Bukareste – Ruse – Gora … - Varna

Tā nu sākas mūsu ceļš no Bukarestes līdz Rusei, Bulgārijā. Kur it kā mums esot jāpārmaina vilciens un jāpagaida pāris stundas (šķiet 5). Vienīgi nakts jau!  Ruses vilciena stacijas kasē mums saka, jums jādodas uz citu pilsētu un tur 4 no rīta būs vilciens uz Varnu. Kas par izmaiņām! Atrodam angliski runājošu pāri, lai pārliecinātos, par jaunās informācijas pareizumu. Jā, ta nu esot! Tā nu dodamies uz šo pilsētu pusnaktī. Vilcienā nosalstam kā puņķi uz drāts! Pēc pusotras stundas esam jau citā pilsētā. Noskaidrojam, patiešām ir vilciens 4 no rīta kas mūs aizvedīs līdz pat Varnai! Stacijā iepazīstamies ar korejiešu meiteni, kas ar dodas uz Varnu. Šeit tik mūsu apbrīns sākas, jo skuķis nemaz nerunā ne angliski, ne citā saprotamā valodā un viena pati ceļo pa šo pusi Eiropai! Nu ko ņemam savā aprūpē, kā arī vienu suni, kam tiek izbarota mūsu rumāņu desa. Lai jau tiek, varbūt pat labāk, ka pašas neēdām! Par pārsteigumu stacijā ir bezmaksas internets, kontakts mūsu telefoniem un policistu apsardze. Tā nu drīz vien jau vilciens bija klāt! Tik vai kāds pateica, ka ar tas ir auksts?! Tā nu turpinājām drebināties kā puņķi uz drāts, līdz Santa tika pie slimības!

Varna, Bulgārija

7 no rīta esam Varnā, jau noskaidrojām, ka mums ir vilciens nākošās dienas vakarā uz Sofiju, kurā pavadīsim visu nakti! Un ieraugam ar latviešu asinis, Linda mūs jau ar izplestu smaidu ir sagaidījusi. Ar Linda pilda savu Eiropas brīvprātīgo darbu Varnā gada garumā. Dodamies pa taisno uz mājām un gultās iekšā – gribas tak gulēt! Dienas vidū dodamies iepazīt Varnu, Bulgārijas pilsētu pie Melnās jūras, kas iestrēgusi padomu dvašā tik spēcīgi, ka nespēju atrast sevī sajūtu, ka esmu Eiropas Savienībā! Melnās jūras krastā pusdienojam tipiskos bulgāru ēdienus – zivteles, sieru un salātus un pēc tam prom iegādāt kādu džemperi. Vakarā dodamies uz buss-tussu ar ERASMUS studentiem, Santa šo pasākumu gan izlaida. Bet mēs jau ar ap 12 bijām mājās. Jautri gāja! :D Pat pārāk! :D Ar otrajā dienā apstaigājam pilsētu, sagatavojamies aukstai naktij vilcienā un jau deviņos meklējam ērtāko un siltāko vagonu un kabīni, lai dotos uz Sofiu.

Ar Lindu Varnā

Varna, Melnās jūras krastā

Trijotne Varnā

Sofia, Bulgārija

Iebraucot septiņos no rīta, pilsēta vēl saldi dus. Esam jau brīdinātas par takšiem un ļaudīm. Lai gan uzķeramies, jo patiesi domāju, ka viņš te strādā un parādīja ceļu līdz somu glabātuvei un protams, par to prasīja samaksu, jo viņš tak informāciju ir devis. Ej, tak tu pie velna ar savu informāciju, ja tavas valsts galvaspilsētas stacija būtu sakārtota, tad ar pašas atrastu. Un šādi šeit ļaudis ir – uzbāzīgi pretīgi, jābaidās, ka tik kāds neapkrāpj tevi un laipnība pielīdzināma 0. Apskatot Sofiju – vienīgais, kas mūs iepriecināja bija Berlīnes lāči, kur ar viss vairāk foto tiek uzņemtas. Viss pārējais kaut kā pie sirds nepieķērās nemaz. Lai jau… 12 bija vilciens lai vestu mūs uz Serbiju! Par papildus 10EUR no galvas tika iedalīts mums guļamvagons un šis brauciens bija viss neprātīgākais. Un lai paliek pie mums. Pēc 12 stundām jau izripojām no vilciena Novi Sad, Serbija, kur mūs sagaidīja mans vecs un labs AEGEE draugs Bogdans.

Berlīnes lācīši, Sofia

LV lācis

MA lācītis

RUS lācītis

Sofia

Novi Sad, Serbija

Serbija jau paspēja pirms tam iemantot manu sirdi. Ar ko? Nezinu! Bet man šeit patīk! Novi Sad ir otrā lielākā pilsēta Serbijā un devāmies ar mērķi apciemot Bogdanu. Neliela, piemīlīga pilsēta ar savu cietoksni kalna galā ar jaukiem cilvēkiem un ziedoša. Šeit pavadījām divas dienas un divas naktis. Lai jau atkal sēstos vilcienā un dotos uz Beogradu.

Novi Sad trijotne

Novi Sad

Ar manu serbu labāko draugu Bogdanu

Novi Sad

Beograda, Serbija un Nobeigums

Sakārtota, neviens tev neuzmācas, saulaina un prieks bija atkal šeit pabūt! Lai gan jau manos kaulos bija nogurums no ceļa un gribējās doties mājās. Izstaigājām pilsētu, paēdām un jau astoņos bija mans vilciens lai brauktu atpakaļ uz Sofiu. Santa palika tepat Beogradā, bet es par 7Eur dabūju gultas vietu, lai jau nākošās dienas rītā ieripotu Bulgārijā. Noguruma nomocīta, bet priecīga par paveikto, ja nemelo google map tad nobraukti ap 1800km ar vilcienu, apciemoti draugi un dabūta adrenalīna deva. Viss tā kā gribējās!

Tik uz atvadām ar Santu nospriedām – vairs neko šādu. Nākošo izbraucienu kur daudz saules, miers un eksotika! Kur? Plāns ir! :D