20.decembrī pamostoties un saprotot, ka man Ziemassvētki un Jaunais gads jāpavada Itālijā, kā "pirkstam", saprotot, ka pastāv ļoti liela iespējamība, ka šie būs vieni no vientuļākajiem svētkiem manā mūžā, jo Ziemassvētku noskaņa šeit ir tuvu nullei, ieniru interneta pasaulē un jau pēc pāris stundām manā e-pastā gulēja lidojuma apstiprinājums 23.decembrim! Šo gadu es pavadīšu LATVIJĀ! Viss notika spontāni, bez konsultēšanās ar vadību (jo vēl pirms divām dienām jautājot darba grafiku, tik atbildēts - darāt, ko gribat, lai gan uzzinot, ka esmu nopirkusi biļetes neko nejautājot, tika diskutēts par manu rīcību vairāku stundu garumā, bet ja godīgi tā bija/ir viss īstākā bēgšana no mana projekta un organizācijas, ar vien vairāk saprotu, ka mani prieka sajūta par šo projektu ir kripatiņas apmērā). Ziemassvētki Itālijā ir sižets filmām, bet ne dzīvei! Pilsētu rotājums neizmaksā dārgāk par pāris simtu eiro, noskaņojuma pilnīgi nav un neko labāku, kā 26.decembrī doties uz kinoteātri cilvēki nespēj izdomāt! Atdzīšos, labākais rotājums ir veikalu skatlogos izliktās preces ar Ziemassvētku emblēmām!
 |
| Skats no Rialto tilta, Venēcija 21.12.2010. |
 |
| Marca laukums, Venēcija, 21.12.2010. |
Ar, to tik gribēju teikt, ka Itālija nav zeme, kur vientuļniekiem meklē Ziemassvētku sajūtas! Stāvot Venēcijas lidostā, sariesās asaras, jo biju tik priecīga, ka man ir kur doties, ka zinu mani Ziemassvētki nebūs vienai sēžot Dolo istabiņā, bet gan manā Latvijā un man jau būs vienalga, cik daudz dāvanas būs, vai kur pavadīšu, es vismaz nebūšu viena!
Ak, Anete, laimīgā Tu un laimīga Tava ģimene!:)
AtbildētDzēstPat, ja neesi viens, kā manā gadījumā Ziemassvētkos, tomēr to Ziemassvētku piepildījumu var dot tikai ģimene un mājas, smarža un sajūta, ko tikai mēs mākam radīt. Man bija ļoooti skumīgi neesot mājās, bet izdzīvoju un tikai šodien saņēmu Ziemassvētku dāvanas no mājam, par ko sajūsmas pilni saucieni un laimes pilna sirds!:)