Jau oktobrī tika izcīnīta novembra 3.nedēļa kā Latvijas nedēļa. Protams, par godu 18.novembrim!Nobeidzot šo nedēļu, pirmo reizi šajos divos mēnešos (jā 21.novembrī aprit divi mēneši) jutos strādājusi, piekususi un apmierināta. Jau Latvijā biju uzbūrusi ainiņu kā es prezentēšu savu zemīti. Apaugot idejām un īstenojot dzīvē tika sameistarots vareni jaukas svinības!
Trešdien bija galvenā svinēšana. Izveidoju īsfilmu (ap 5min.) kurā centos salīdzināt Latviju un Itāliju. Ņemot vērā, ka auditorijā pārsvarā būs cilvēki ar mentālām problēmām, tad gribēju to parādīt pietiekami atraktīvi un piesaistīt viņu uzmanību uz veselām piecām minūtēm. Šķiet tas ar izdevās! Man jau liels prieks! Pati biju sarūpējusi (ar brāļa palīdzību) tautas tērpu ar visiem ekipējuma elementiem. Tas patiesi izskatījās patriotiski un latviski. Izveidoju nelielu foto izstādi, tika izlikts karogs un kartes, sazīmēju latviešu ornamentus ar paskaidrojumiem itāļu valodā un protams sagatavojusi mielastu! Mielasts bija tik latvisks cik nu tas iespējams, pārsvarā ar latviešu veltēm gatavots: speķa un siera pīrādziņi, ķiploku grauzdiņi, marinēti gurķīši un sēnītes, maizes zupa ar putukrējumu, latvju zālīšu tēja un nobeigumā šņabītis! Neizpalika ar bez polkas! Nu patiesi, patīkama sajūta bija vakarā iet gulēt – neko pielikt, neko atņemt! Es domāju, Latvija lepojās ar mani! :)
Ceturtdien centos mācīt latviešu valodu, lai gan interese bija ļoti niecīga, bet prieks, ka bija patiesi ieinteresēti studenti. Nobeigumā tika malkots vīns un ēsts tiramisu (esot šeit esmu sākusi gatavot ēst dikti cītīgi, ja salīdzinātu ar Latviju. Šeit man ir laiks tam un ēdāji!) līdz 5 rītā. Svētdien mācīju dancāt pa latviskam, atkal atsaucība niecīga, vēl niecīgākas iespējas kāju pacelt maniem studentiem, bet iepazīstināti ir ar teciņu, polciņu un galopu!
Man prieks! Lai Dievs svētī Latviju!
Malace, ka kaut ko tādu noorganizēji!
AtbildētDzēst